Latvijas Koncerti uzmet

Aicinām atsaukties un komentāros (spied apakšā uz cipariņa) dalīties visus, kam bijusi bēdīga pieredze sadarbībai ar VSIA “Latvijas Koncerti”.

Teiksim NĒ pašdarbībai, korupcijai, interešu konfliktam un klajai neprofesionalitātei mūzikas menedžmentā Latvijā. Kam drosme, sekojiet Carion mūziķu piemēram paraksiet savu komentāru ar savu vārdu un uzvārdu. Tiem, kas baidās, komentējiet anonīmi, bet neklusējiet!

Lūdzam specifiskus piemērus, gadījumus, skaitļus. Bijāt liecinieki programmu plaģiātismam? Kādam? Novērojāt interešu konfliktu vai neētisku rīcību, kādu? Likuma pārkāpumi ? Vērsīsim sabiedrības uzmanību un rosināsim pozitīvas un sen vajadzīgas pārmaiņas!

Šeit Ata Rozentāla raksts laikrakstā “Diena”, 1.3.16

http://www.diena.lv/kd/muzika/vacijas-koncertagentura-sasutusi-par-vsia-latvijas-koncerti-attieksmi-14131913

Vācijas koncertaģentūra sašutusi par VSIA Latvijas koncerti attieksmi

Ja šovakar Lielās mūzikas balvas ceremonijā uzvarētāju vidū tiks nosaukts obojista Egila Upatnieka vārds, visticamāk, viņš tomēr uz skatuves nekāps. Mūziķis kopā ar kolēģi Egīlu Šēferu spēlē arī dāņu kvintetā Carion, un šī ansambļa uzstāšanās Rīgas festivālā šā gada 15. jūnijā ir apdraudēta, par ko trauksmi ceļ Vācijas mūzikas aģentūra Rosenthal Musikmanagement. Tāpēc E. Upatnieks informējis VSIALatvijas koncerti, lai nerēķinās ar viņa dalību Lielās mūzikas balvas ceremonijā.

“Pēc vairāku mēnešu saskaņošanas š. g. 29. janvārī VSIA Latvijas koncerti rakstiski apstiprināja Carion koncerta norisi, apstiprinot vietu, laiku, programmu un arī līguma summu, kā arī ziņoja, ka projekta vadītājs sūtīs mums līgumu. Nedēļu vēlāk mēs saņēmām ziņu, ka finansiālu apsvērumu dēļ koncerts tomēr atcelts. Mēs nepiekritām koncerta atcelšanai un vērsām uzmanību uz to, ka ne reizi savstarpējā sarakstē nav minēts fakts, ka apstiprinājums atkarīgs no kādiem citiem apstākļiem – finansiāliem apsvērumiem vai vēlāka padomes lēmuma. Saskaņā ar starptautiski pieņemtām normām mūzikas biznesā šāda rīcība ir rupjš līgumsaistību pārkāpums pat tad, kad formāls līgums nav vēl parakstīts. Rakstisks abpusējs apstiprinājums ir pietiekams, lai spēkā stātos līgumsaistības, kuru nepildīšana ir pamatots iemesls, lai vērstos tiesā,” vēstulē Kultūras ministrijai raksta Rosenthal Musikmanagement pārstāve Katarīna Lenke. Gadījumā, ja konflikts turpināsies, aģentūra izteikusi apņēmību vērsties Vācijas Koncertu un mākslas aģentūru asociācijā.

Kvintets Carion lepojas, ka viņu koncerti un ieraksti regulāri saņem augstu novērtējumu tādās prestižās publikācijās kā BBC Music Magazine, Gramophone un citās. Kvintets ar panākumiem pērn koncertējis Cēsu Mākslas un mūzikas festivālā, un šā gada 9. martā gaidāms mūziķu koncerts Liepājas Zvaigžņu festivālā.

“Man ir kauns manu dāņu un vācu kolēģu priekšā, teikšu godīgi. Mēs, mūziķi, smagi strādājam, lai Latvijas vārdu nestu pasaulē pašā labākajā nozīmē. Ir briesmīgi, kad šī reputācija, ko ceļam, tiek grauta tik ārkārtīgi neprofesionālas rīcības dēļ. Visādi taču var gadīties ar budžetu, bet tad taču nedrīkst sūtīt apstiprinājumu bez seguma! Nedzīvojam taču deviņdesmitajos gados, kad šādi uzmest Latvijā bija ieraksta prakse. Aģentūra šim koncertam jau bija rezervējusi laiku mūsu kalendārā, mēs atteicām ierakstus un citas aktivitātes tā dēļ,” izsakāsCarion klarnetists Egīls Šēfers.

VSIA Latvijas koncerti valdes loceklis Guntars Ķirsis par Dienas interesi šķiet izbrīnīts, sakot, ka, cik viņam zināms, producenti ir sarunu procesā un konkrēti lēmumi vēl neesot pieņemti. Viņa desmit gadu pieredzē šis esot pirmais gadījums, kad žurnālisti zvana un interesējas par konkrēta līguma slēgšanu. Sakritība, bet arī konflikta otras puses pārstāve K. Lenke norādījusi, ka vairāk nekā desmit gadu laikā nav pieredzējusi tādu rīcību, kādu tagad pārmet Latvijas koncertiem. Plašāk radušos situāciju G. Ķirsis komentēt nevēlējās.

Egils Upatnieks mūziķu izplatītajā paziņojumā presei izteicis cerību, ka izdosies šo situāciju atrisināt profesionāli un koncerts 15. jūnijā Rīgā notiks. Viņš arī kritizējis Latvijas koncertu darbību, faktiski sagrābjot varu un pamazām kļūstot par galveno mūzikas dzīves noteicēju Latvijā – savā ziņā monopolistu. Viņš esot dzirdējis arī citu mūziķu kritiskus izteikumus, taču daudzi vairoties runāt publiski, jo baidoties, ka tad nebūs iespēja muzicēt koncertos.